Kopš vasaras valsts struktūras izvērsušas īstu kariņu pret taksistiem, kā rezultātā simtiem šoferu atteikušies no šī rūpala. Taisnības labad gan jāsaka, ka šis „kariņš” nav bez sava iemesla. Līdz šim daudzi taksisti pamanījušies nemaksāt nodokļus, nepārvalda valsts valodu un ir citas apgrēcības. Savu artavu arī ienesusi pandēmija, kuras laikā daudzi takšu vadītāji pārkvalificējušies un nu dienišķo maizi pelna savādākā veidā.
Ja vienlaicīgi taksistiem „uzbrūk” gan Valsts ieņēmumu dienests un Valsts valodas centrs, gan Autotransporta direkcija un Rīgas dome, gan ļaunais kovids un „piekasīgie” pasažieri, tad loģiski daudzi taksisti šo spiedienu neiztur un vairs nevēlas pārvadāt pasažierus. Savukārt tie, kuri pārvarējuši visas grūtības, nu var pacelt cenas. Un tas attiecas gan uz „Bolt”, gan uz „tradicionālajiem” takšiem. Lūk, tikai dažas taksometru pasažieru sūdzības, kuras izskanējušas pēdējās dienās:
* „Vakar man vajadzēja taksi. Gaidīju uz ielas taksi stundu, bet nekas pat netika meklēts. Divreiz zvanīju operatorei ar lūgumu atrast mašīnu, jo ārā bija auksts un lija lietus. Vispirms tika atsūtīta automātiskā čatrobota atbilde krieviski un muldēja, ka jāgaida vēl un vēl 15 minūtes. Neciešami!”
* „Gandrīz divas stundas bija jāgaida, lai atbrauktu taksis, kas mani aizvestu no Juglas papīrfabrikas līdz Juglai. Ļoti liela vilšanās vairāku gadu garumā!”
* „Vienkārši nav, ko teikt! Ja tā būtu pirmā reize, neko jau neteiktu. Izsaucu taksi 16:25, lai ar bērnu aizbrauktu uz slimnīcu. Gaidu mašīnu. 17:00 zvana un saka – diemžēl jums vēl nav atrasta mašīna. Paiet vēl laiks. 17:30 tas pats! Pati zvanu un prasu: „Kad būs?” Saprotu, ka mašīnas nebūs… Maijā bija tieši tas pats – taksi nesagaidīju”.
Ir grūtības ne tikai sasaukt taksi, bet pēdējos pāris mēnešos apmēram uz pusi pieaugusi arī braukšanas maksa. Un tas saistīts ar to, ka nu Valsts ieņēmumu dienests (VID) taksistus piespiež no pelēkās zonas pāriet baltajā zonā.
Ja pirms dažiem gadiem tika lēsts, ka ap 80% taksistu strādā pelēkajā zonā, tad tagad tas vairs pārsvarā gadījumā nebūs iespējams. VID šogad par savu „uzbrukumu” mērķi pasludinājis taksometrus un kopš 1. jūlija pieprasa taksistam par katru braucienu uzreiz pēc tā pabeigšanas tiešsaistē no kases aparāta/skaitītāja VIDam nosūtīt datus par veikto braucienu un iekasēto maksu. Tādējādi VID uzreiz var redzēt par kādām summām veikti braucieni, un cik no tā jāiekasē nodokļos.
VID lēš, ka, manipulējot ar datiem, taksisti pērn nodokļos neesot samaksājuši ap septiņiem miljoniem eiro. Šaubas par takšu firmu iesniegtajiem datiem izraisīja fakts, ka pēc tiem izrietēja, ka vidējā taksistu alga bijusi 261 eiro mēnesī, kas ir grūti saprotams.
Visa tā rezultātā nodokļu iekasētāji nu izdomājuši mehānismu, kā taksistus piespiest godīgi atskaitīties par iekasēto naudu, izmantojot īpaši viedus kases aparātus/skaitītājus. Protams, ka daudzi taksisti ar šo nebija mierā un pametuši agrāk tik ienesīgo rūpalu.
Vienlaikus ar šīm „neērtībām” taksistiem uzglūnējis arī Valsts valodas centrs, kurš šogad visiem taksistiem pieprasa klātienē kārtot valsts valodas eksāmenu (tiesa gan, ne tai augstākajā, bet gan B1 līmenī). Nu vairs strādāt par taksistu nevar ar viltotām un aplinkus ceļā iegūtām apliecībām par valsts valodas zināšanām.
Prasības pēc latviešu valodas zināšanām esot pat tik striktas, ka šāds eksāmens jākārto arī šoferīšiem, kuri absolvējuši latviešu skolas. Līdz ar to pie taksometra stūres vairs nevar redzēt ne indieti, ne uzbeku, kā tas vēl bija pavisam nesen. Kaut gan valodas prasības taksistu rindas nav sevišķi papluinījušas – mēnesī valodas nezināšanas dēļ tiek atteikts izsniegt vien ap desmit taksistu apliecības. „Takšu nodokļu reformas” dēļ darbu atstājuši ievērojami vairāk taksistu – vairāki simtu.
Eļļu ugunī pielējis arī Autotransporta direkcijas pirms trim mēnešiem izplatītais paziņojums: „Autotransporta direkcija sadarbībā ar Rīgas domes Kontroles dienestu aicina iedzīvotājus turpināt būt aktīviem, informējot par fiksētiem pārkāpumiem pasažieru pārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili, kas izsaukti, izmantojot mobilo lietotni, jomā. Informāciju iedzīvotāji var sūtīt Autotransporta direkcijai, kas to novirzīs atbildīgajai institūcijai izskatīšanai.
Lai atbildīgā institūcija – Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības kontroles dienests vai Valsts valodas centrs – varētu vērsties pie pārvadātāja un/vai automobiļa vadītāja. Autotransporta direkcija ir sagatavojusi vadlīnijas tam, kāda informācija pasažierim ir jāiesniedz”.
Pērn, iesākoties Covid-19 pandēmijai, daudzi taksisti bija spiesti pārkvalificēties, jo vienkārši vairs nebija pasažieru: tūristu plūsma apsīka, bet vietējie nekur nebrauca – sēdēja mājās. 2020. gadā taksometru apgrozījums kritās pat par 70%. Šī gada vidū situācija sāka uzlaboties, bet taksisti nu padarīti par „peramajiem puikām” un daudzi par tādiem nevēlas būt. Taisnības labad gan jāsaka, ka ne vienmēr taksisti ir bez grēka.
Daudzi šādu „mobingu” nav spējuši izturēt un vairs pie taksometru stūres nesēžas. Vairāki simti taksistu pēdējā gada laika pārkvalificējušies, pārsvarā pārejot strādāt būvniecības nozarē vai kļūstot par ēdienu un citu preču izvadātājiem.
Autotransporta direkcijas uzturētais Taksometru vadītāju reģistrs liecina, ka pašreiz ir aptuveni vismaz par tūkstoti mazāk taksometru vadītāju nekā pirms gada. Šobrīd visā valstī ir ap 6000 reģistrētu taksometru vadītāju. Bet tas it nebūt nenozīmē, ka viņi visi arī ir „uz līnijas” – viņi tikai var strādāt par takšu šoferiem, bet to, kad un vai vispār strādāt, taču izlemj katrs pats.
Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone Jauns.lv pastāstīja:
“Taksometru pārvadājumus licencē plānošanas reģioni un valstspilsētas. Tas nozīmē, ka valstspilsēta/plānošanas reģions izsniedz licenci pārvadātājam un licences kartīti uz katru automobili, ar ko tiek nodrošināti pakalpojumi, un taksometru uzņēmumi var veikt pasažieru pārvadājumus tikai konkrētajā administratīvajā teritorijā, kurā saņēmuši licenci. Savukārt Autotransporta direkcija licencē pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kuru var izsaukt un apmaksāt, izmantojot mobilo lietotni. Latvijā šāda veida pakalpojumus šobrīd nodrošina divi uzņēmumi – “Bolt” un “Yandex”. Licences un licences kartītes, ko izsniedz direkcija, derīgas pārvadājumiem visā Latvijā.
Taksometru vadītāju reģistrā tiek reģistrēti gan taksometru vadītāji, gan tie autovadītāji, kuri nodrošina pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili (piemēram, izmantojot mobilo lietotni). Taksometru vadītāju reģistrā autovadītāji netiek iedalīti pēc reģiona, jo, reģistrējoties šai reģistrā, pakalpojumus var sniegt jebkurā vietā Latvijā.
Pēdējo mēnešu laikā Autotransporta direkcija saņēmusi četras sūdzības par pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili, tai skaitā taksometru. Tēmas, par kurām pasažieri sūdzējušies: transportlīdzekļa vadītājs atteicās uzņemt automobilī personu ratiņkrēslā; pakalpojumu nodrošināja taksometra vadītājs, kurš nebija reģistrējies Taksometru vadītāju reģistrā; pakalpojumu nodrošināja automobiļa vadītājs, kurš Taksometru vadītāju reģistrā reģistrējies ar viltotu autovadītāja apliecību; automobiļa vadītājs nezināja valsts valodu.
Ņemot vērā, ka pārvadātāji taksometru tarifus reģistrē Rīgas domes Satiksmes departamentā un katrs pārvadātājs ir tiesīgs noteikt pakalpojumu cenu, Autotransporta direkcijas rīcībā nav datu par braukšanas maksas pieauguma apmēru taksometros. Turklāt tarifi var būs mainīgi, un arī Rīgas domes Satiksmes departaments, visticamāk, nevarēs sniegt informāciju par to, kuru tarifu pārvadātājs izmanto.
Taksometru tarifu palielinājuma viens no galvenajiem iemesliem ir saistāms ar to, ka no 1. jūlija taksometru vadītājiem un mobilajām lietotnēm dati par katru braucienu uzreiz pēc tā pabeigšanas ir tiešsaistē jāsūta Valsts ieņēmumu dienestam. Tādējādi VID saņem informāciju par veiktajiem braucieniem un var pārbaudīt, vai abas puses tos visus ir deklarējušas, kāda bijusi katra brauciena maksa, vai nodokļi tiek maksāti atbilstoši reālajam apgrozījumam un tamlīdzīgi. Ja VID konstatēs, ka mobilo lietotņu iesniegtie dati nesakrīt ar taksometru skaitītāja datiem, pārvadātājs riskē ne tikai saņemt soda naudu, bet tam var tikt apturēta saimnieciskā darbība un anulēta licence. Līdz ar šīm izmaiņām pārvadātāji ir nonākuši caurredzamā sistēmā, kurā ir mazākas iespējas nelikumīgi optimizēt izmaksas uz nesamaksāto nodokļu rēķina”.
Kā liecina Taksometru vadītāju reģistrs, tad šī gada pirmajos astoņos mēnešos taksistu skaits sarucis par 1650. Lūk, reģistrēto taksistu skaits pa šī gada mēnešiem:
Janvāris – 7965
Februāris – 7974
Marts – 8003
Aprīlis – 8058
Maijs – 7763
Jūnijs – 6682
Jūlijs – 6408
Augusts – 6335
Septembris – 6315.
